Patiesi stāsti

Mans stāsts par psoriāzi – Džonatans Makkejs (Jonathan McKay), Dublina, Īrija
Džonatans Makkejs pavadījis pēdējos 15 gadus, sadzīvojot ar psoriāzi. Tas, kas sākās ar psoriāzes plankumu aiz auss, pakāpeniski pārņēma visu ķermeni. Pēdējos desmit gadus viņam ir galvas matainās daļas ādas perēkļainā psoriāze, kā arī psorizāe uz kakla, sejas, muguras, elkoņiem, krūtīm un kājām.


Tātad – kā Džonatans sadzīvo ar psoriāzi?
Viņa pieeju traucējumu ārstēšanai var izteikt tikai ar trim burtiem – PEA jeb pozitīva emocionāla attieksme.
 

“’Pozitīva attieksme pret psoriāzi man tiešām palīdz to kontrolēt”, saka Džonatans. “Psoriāzi var ārstēt. Jā, reizēm ir paasinājumi, taču jums ir jātiek galā un nav jāļauj sevi sakaut.”
Ne vienmēr Džonatans jutās šādi. Runājot par pirmajiem pāris gadiem pēc slimības atklāšanas, Džonatans teica:
 

“Sākumā es bieži ieslīgu depresijā. Man ir psoriāze uz kakla, un, kad tā pastiprinājās, es pat negāju pie friziera. Ziemā man bieži ir paasinājumi. Atceros, kad kādu rītu ceļā uz darbu vilcienā cilvēki, kas man sēdēja apkārt, uzkrītoši pētīja manu psoriāzi. Es biju tik samulsis un kautrīgs, ka vienkārši skatījos grīdā, līdz vilciens apstājās. Taču tagad esmu pie tā pieradis, un mani neuztrauc, ko cilvēki domā.”


Saņemt atbalstu
Pirms aptuveni 6 gadiem Džonatans ieraudzīja bezmaksas psoriāzes klīnikas plakātu ar dermatoloģijas medicīnas māsu sava ģimenes ārsta kabinetā, un tas bija pagrieziena punkts viņa attieksmē pret savu slimību.
 

“Es ieraudzīju psoriāzes klīnikas plakātu pie ārsta un vaicāju viņam par to. Satiku dermatoloģijas medicīnas māsu. Lai arī nebiju pārliecināts, ko gaidīt, šī tikšanās bija lieliska. Es jau daudz ko zināju par psoriāzi, bet medicīnas māsa visu ar mani sīki pārrunāja, arī par dažādām ārstēšanas iespējām, kas varētu man palīdzēt.”
 

Bezmaksas, medicīnas māsas vadīts pakalpojumu sniegšanas punkts papildina un palīdz Džonatana ārsta darbā. Tagad Džonatans apmeklē psoriāzes klīniku reizi 4 – 6 mēnešos un uzskata to par lielisku palīdzību, daudzu gadu garumā ārstējot psoriāzi. Viņš nevilcinoties ieteiktu šo pakalpojumu citiem psoriāzes slimniekiem.
 

“Es ieteiktu psoriāzes klīnikas citiem. Uzskatu, ka saruna ar medicīnas māsu, kura pazīst mani un manu slimību, tiešām palīdz. Psoriāzes ārstēšanai dažādiem cilvēkiem palīdz atšķirīgas zāles, un ir svarīgi atrast sev piemērotākās.
 

Es regulāri apmeklēju medicīnas māsu, un viņa pazīst mani, zina, kādas zāles esmu izmēģinājis, un tas palīdz man kontrolēt psoriāzi. Medicīnas māsa man izstāsta par dažādām ārstēšanas iespējām un jaunākajām pieejamajām zālēm, kas man varētu palīdzēt. Viņa arī sniedz padomus par uzliesmojumu ārstēšanu un parāda, kā lietojamas zāles, lai tās vislabāk iedarbotos.”


Zāļu lietošanas norādījumu ievērošana
Džonatans pašlaik lieto trīs ārīgi lietojamas zāles, kas palīdzējušas kontrolēt slimību. Vienas paredzētas galvas matainās daļas ādai, vienas sejai un vienas pārējam ķermenim. Psoriāzes klīnikā Džonatans uzzināja, ka regulāra perēkļu fotografēšana var lieliski palīdzēt novērtēt zāļu iedarbību uz psoriātiskajiem bojājumiem.
 

“Reizēm ir grūti sevi piespiest uzklāt zāles. Man zāļu uzklāšana var aizņemt pat 40 minūtes, un tas var būt sāpīgi. Jāatzīst, ka šad tad, ja esmu aizkavējies un atgriežos mājās vēlu, man tas šķiet apgrūtinoši. Taču es zinu, cik ārstēšana ir svarīga, un tas mani mudina to turpināt. Rezultāti ir redzami!”
 

Pat pēc 15 gadu sadzīvošanas ar psoriāzi Džonatanam reizēm nepieciešams ģimenes locekļu un draugu atbalsts.
 

“Visi mani draugi, ģimenes locekļi un darba biedri zina par manu psoriāzi un to saprot. Stress man ir nozīmīgs psoriāzes ierosinātājs, un, kad man ir paasinājums, jūtos nedaudz nomākts. Taču sarunas ar draugiem parasti beidzas ar jautru pasmiešanos, kas man palīdz pārvarēt grūtības.”
 

Tā kā Džonatanam ir redzami psoriāzes perēkļi uz kakla un elkoņiem, cilvēki tam pievērš uzmanību, tāpēc viņš ir gatavs aprunāties par savu slimību.
“Reizēm ir grūti, piemēram, randiņā ar meiteni. Viņa ievēro psoriāzi, kas var atbaidīt. Cilvēki parasti skatās, jo nesaprot, kas tas ir. Es nemēdzu visiem uzreiz stāstīt par savu slimību, ja vien neesmu spiests to darīt. Man patīk nogaidīt, kamēr iepazīstu cilvēku labāk. Tad es vienkārši izstāstu, ka mana āda aug septiņas reizes ātrāk nekā vajadzētu, tāpēc ik pēc 4 dienām man ir jauns ādas slānis. Kad cilvēki to saprot, viņi parasti kļūst ļoti labvēlīgi un saprotoši.”


 Ko Džonatans ieteiktu citiem psoriāzes slimniekiem?
“Neļaujiet slimībai sevi nomākt un centieties neuztraukties par to, ko cilvēki domā. Runājiet ar saviem ģimenes locekļiem un draugiem par psoriāzi, lai viņi varētu jūs atbalstīt, kad tas būs visvairāk vajadzīgs. Pozitīvas attieksmes saglabāšana ir galvenais. Ja esat pozitīvi noskaņots, ir vieglāk tikt galā ar ārstēšanu un paasinājumiem. Tas arī palīdz mazināt stresu, kas savukārt novērš slimības paasinājumus. Saglabājiet možu garu un turpiniet pilnvērtīgu dzīvi.”